Ģimenes laime balstās uz mīlestību, uzticēšanos un cieņu. To izjūt kā kaut ko siltu un mājīgu, kas sniedz atbalstu un piepilda ar spēku. No kādām kļūdām būtu jāizvairās, ja mēs vēlamies, lai tā ienāk arī mūsu dzīvē? Ģimenes psiholoģe un geštalta terapeite Anna Devjatka uzskaita piecas no tām.
Laikam jau katrs cilvēk par to sapņo: pat ja viņam nav paveicies piedzimt laimīgā ģimenē, tad pats savu ģimeni cenšas būvēt tā, lai tajā būtu mājīgi un silti.
Mēdz būt arī tā, ka sākumā viss ir labi, taču vēlāk viss mainās uz slikto pusi, un cilvēki dzīvo apjukumā un aizvainojumā viens uz otru. Kā gan saglabāt ģimenes laimi? Parunāsim par situācijām, kādas jūs nekad neieraudzīsiet labvēlīgās ģimenēs.
1.Viens par visiem
Runa ir par atbildību, kuru attiecībās uzņemas katrs no partneriem. Reizēm sieviete cenšas radīt mājīgumu, iekārtot sadzīvi, uzturēt siltumu un maigumu ar savu partneri. Attiecības turas tikai uz viņas enerģijas, bet partneris tikai pieņem šo mīlestību, taču atbildes enerģijas nav. Sieviete ar laiku pierod, ka tieši viņai ir atvēlēta noteicošā loma attiecībās. Viņa ir nelaimīga, vaino un lamā sevi par to, ka slikti cenšas. Bet patiesībā ir nogurusi “airēt” pa diviem, viņai trūkst siltuma un atbalsta, tās pašas vīrišķās enerģijas, kuru partneris kaut kādu iemeslu dēļ nesniedz. Ir svarīgi atzīt, ka noturēt attiecības vienam ir neiespējami, jo otrs nonāk it kā aiz borta un velkas līdzi kā piekabe. Arī partneris ir jāiesaista šajā procesā, lai vīrietis un sieviete katrs ņemtu pa airim un airētu vienā virzienā.
2.Visu viņa dēļ
Visi pūliņi ir vērsti tikai viena ģimenes locekļa atbalstam. Piemēram, kad vīrietis piegriež vērību tikai jaunākajam dēlam, bet vecāko pat neievēro. Vai arī, kad vecākajam ir nepieciešama palīdzība, bet tēvs saka: “Tavos gados es to darīju pats, tā kā dari vien bez manis”. Runa var būt gan par problēmu risināšanu skolā, gan par iestāšanos augstskolā vai par citām ikdienišķām situācijām. Viens bērns palīdzību un atbalstu saņem neierobežoti, bet ar otru dēlu situācija ir pilnīgi pretēja. Šajā gadījumā visas ģimenes laime nav iespējama, jo vienmēr būs kāds, kuru atstumj, un viņa iekšējā sāpe.
3.Laime vienam
Situācija “visu viņa dēļ” var notikt ne tikai starp vecākiem un bērniem, bet arī pārī vīrietis-sieviete. Tas nozīmē, ka viens no partneriem velta visu savu dzīvi otram, kaitējot savām interesēm. Literatūrā šis tēls ir romantizēts ar frāzi: “Aiz katra varena vīrieša stāv sieviete”. Tomēr sievietei nevajadzētu aizmirst par sevi. Citādi pastāv risks, ka partnerim kļūs garlaicīgi, un viņš nenovērtēs viņas pūliņus. Šādā gadījumā viena no cietsirdīgākajām frāzēm skan tā: “Es tevi nelūdzu, tu pati tā izlēmi. Bet tagad ar tevi man nav interesanti.” Nevajadzētu pieļaut ģimenes sistēmas sašķobīšanos, kad visi pūliņi ir veltīti tikai viena partnera attīstībai un komfortam. Ir jāattīstās abiem. Lai katrs būtu laimīgs ne tikai tad, kad otram ir labi, bet arī tad, kad viņa paša dzīve ir piepildīta ar kaut ko nozīmīgu un interesantu, kas sniedz gandarījuma sajūtu.
4.Zupa no cirvja
Atminieties pasaku, kur karavīrs ar viltu panāca, lai vecā saimniece viņu pabaro ar zupu no cirvja? Tāpat dzīvo arī dažas ģimenes, kur viss budžets atrodas viena partnera rokās.
Piemēram, sievietei, dodoties dekrētā, nākas izdomāt, kā pierunāt vīru nopirkt kaut ko nepieciešamu, jo šobrīd viņai nav finansiālas neatkarības. Sieva zina, ja lūgs tieši un atklāti, tad saņems atteikumu. Diemžēl, šī situācija ir pazemojoša un emocionāli sarežģīta. Ir jāatceras, ka zupas izvārīšanai nav nepieciešams cirvis. Un, lai ģimene būtu laimīga, ir jābūt iespējai, lai viens otram varētu pajautāt par savām vajadzībām atklāti un zināt, ka tiks saprasts un atbalstīts. Un, ja kopīgajā projektā ar nosaukumu “ģimene” vīrietis šobrīd pelna vairāk, tas nenozīmē, ka sievietes darbs bērnu audzināšanā un mājas uzturēšanā var tikt noniecināts. Ir jāprot pateikt: “Es redzu, ka tu centies, es arī. Lūdzu, cieni mani.”5.Diktējoša saskarsme un jebkurš vardarbības veids
Šis ir tieši tas moments, kas attiecībās rodas pa drusciņai. Un, kā darvas karote medus mucā, pamazām bojā visu saskarsmes garšu vienam ar otru. Laimīgās attiecībās ir jābūt dialogam, jāapspriež problēmas un kopīgās attīstības uzdevumi. Ja viens no partneriem pārņem varu un sāk diktēt no augšas savus noteikumus, tad otrā pusīte sāks attālināties un darīt to, kas tai ir interesanti. Un visbiežāk tā, lai ģimenes diktators par to neuzzinātu. Diktējoša attieksme attiecas uz psiholoģisko vardarbību tāpat, kā aizliegums tikties ar radiem un draugiem. Ja to neapturēsiet jau pašā sākumā, tas var novest pie nopietnām problēmām, uzticēšanās un tuvības zaudēšanas ģimenē. Laimīga ģimene ir kā bērna dzimšanas dienas torte ar svecītēm: par to ilgi sapņo un ļoti gribas nogaršot. Arī pieaugušie sapņo, un katrs izvēlas, kādas sastāvdaļas likt savā “tortē”, ko sauc par “laimi”, bet kādus nelikt.
