5. SĀPES IR AUGŠANAS VEIDS
Izrādās, ka pieaugšana ir slazds, jo dažreiz pieaugšana var mūs ļoti sāpināt. Bet vissvarīgākais ir tas, ka, galu galā, viss, ko mēs esam pieredzējuši pieaugot, ir tikai kārtējā dzīves mācība. Nekad nekas nenotiek veltīgi. Tas notiek noteikta iemesla dēļ, pat ja mēs neuztveram tā mērķi. Tas notiek, lai iemācītu mums kaut ko vērtīgu un padarītu mūs stiprākus, nekā jebkad agrāk. Izdzīvo to. IEMĀCIES NO TĀ.
6. PIEŅEMIET SAVAS JŪTAS, TĀ VIETĀ, LAI CĪNĪTOS AR TĀM
Pirmais solis sevis pieņemšanā ir dziļāko emociju izpausme un pieņemšana. Katru jūsu emociju pieņemšana, pat to tumšo, kuras jūs biedē. Neatkarīgi no tā, kā jūs jūtaties, neatkarīgi no tā, kas atrodas jūsu iekšienē, izceļiet to. Neatkarīgi no tā, vai jums tas patīk, vai nē, tā joprojām ir daļa no jums. Pagriežot muguru šīm emocijām, lietas tikai pasliktināsies.
7. NEAIZMIRSTIET TO, KA JUMS IR CILVĒKI, PIE KURIEM JŪS VARIET VĒRSTIES
Jūsu ģimene ir vissvarīgākā jūsu dzīves sastāvdaļa. Tāpēc, lai kas arī notiktu, nekad nevilcinieties sazināties ar cilvēkiem, kuri vienmēr būs tur, kad jums tas būs nepieciešams. Pie tiem, kuri jūs mīl bez nosacījumiem. Jo JUMS nekad nevajadzētu ciest tumsā. JUMS nekad nevajadzētu baidīties izpaust savas emocijas. Tie, kas jūs patiesi mīl, vienmēr sapratīs jūsu sāpes.
8. IZVĒLĒTIES KONCENTRĒTIES UZ POZITĪVO
Dzīvē viss nav melns. Tā vietā, lai apņemtu sevi ar tumsu, mēģiniet koncentrēties uz pozitīvajiem dzīves aspektiem. Ja jums ir nepieciešams kaut kas, kas jums kalpos kā ātrs atgādinājums, sāciet rakstīt dienasgrāmatu. Izveidojiet ieradumu katru dienu pierakstīt lietas, par kurām esat pateicīgs. Skatieties, kā dienasgrāmatas lapas lēnām pārvēršas par jūsu dzīves atgādinājumu. Saskaitiet savas svētības un esiet par to pateicīgi.
