Un paldies manam tēvam kurš iemācija mani būt atklātam un patiesi īstam. Teikt ko domāju nebaidoties par sekām. Kas var būt šajā Pasaulē labāks par to, ka vēlies līdzināties saviem vecākiem. Patiesā cieņā visumā.
„Ja es varētu atgriezties atpakaļ un sākt visu no sākuma, es sāktu ēst veselīgu pārtiku un sportotu bez pārtraukuma. Tad es atradu sev aizbildinājumus, bet neiedomājos sekas”.
1. Sāciet rūpēties par savu veselību tagad, bez kavēšanās. Jūsu prāts sevi uzskata par 10 – 15 gadiem jaunāku nekā īstenībā esiet. Jūsu veselība zudīs ātrāk, nekā jūs domājiet, bet jūs to pat nepaspēsiet pamanīt. Jūsu ķermenis nesalūzt pēkšņi vienā dienā, tas pakāpeniski nemanot sabrūk daudzu gadu garumā. Sekojošos 10 gados jums jāsamazina šī sabrukšana.
2. Nedraudzējieties ar cilvēkiem, kuri slikti pret jums izturas. Iemācieties pateikt „nē” cilvēkiem, darbībām un saistībām, kuras nedod nekādu vērtību jūsu dzīvei. Nepaciešat cilvēkus, kuri neizturas pret jums labi. Nepaciešat viņus dēļ finansiālā izdevīguma, dēļ emocionāliem iemesliem. Nepacietiet viņus sava vai savu bērnu labuma dēļ. Parasti cilvēki pārvar personīgos ierobežojumus, jo viņiem liekas grūti aizvainot citu jūtas vai viņi nonāk lamatās, vēlēdamies izmainīt otru cilvēku, iepatikties viņam vai likt viņam labāk attiekties pret sevi. Tas nekad nedarbojas. Divdesmitgadniekiem pasaule liekas atvērta, pārpildīta ar iespējām, bet pieredzes trūkums liek viņiem pieķerties cilvēkiem, pat ja viņi nav to pelnījuši. Bet trīsdesmitgadnieki jau ir izzinājuši, ka labas attiecības veidojas ar lielām grūtībām, ka pasaulē vienmēr pietiek tādu cilvēku, ar kuriem ir vērts draudzēties, tāpēc nav nekāda iemesla tērēt savu laiku cilvēkiem, kuri mūs neatbalstīs mūsu dzīves ceļā.
3. Izturieties labi pret tiem, kuri nav jums vienaldzīgi. Katra dzīvē gadās traģēdijas, ģimenes lokā un katra cilvēka draugiem. Esiet cilvēks, uz kuru tādos brīžos var paļauties.
Attālums starp trīsdesmit un četrdesmit gadiem ir desmitgade, kad ar jums un jūsu tuvākajiem sāk notikt daudzas problēmas, par kurām jūs varējāt nedomāt. Vecāki mirst, jūsu laulātais nomirst vai piekrāpj, bērni turpina nākt pasaulē, draugi šķiras... Sarakstam nav beigu. Jūs droši vien nestādieties priekšā, cik ļoti cilvēkam tādā brīdī var palīdzēt, vienkārši būt ar viņu, uzklausīt, nenosodot.
4. Visu uz pasaules jūs nesasniegsiet – koncentrējieties uz to, kas jums izdodas vislabāk. Dzīvē viss balstīts uz kompromisiem. Jūs upurējiet kaut ko vienu, lai iegūtu ko citu, un nevariet dabūt abus reizē.
Vairums cilvēku savu karjeru izvēlas uz divdesmit gadu sliekšņa, un kā arī daudziem citiem izvēle izrādās nepareiza. Vajadzīgi gadi, lai atrastu to, kas mums tiešām labi izdodas un patīk. Labāk koncentrēties uz saviem galvenajiem panākumiem un novest tos līdz maksimumam gadu aiz gada, nekā paspēt pusi no kā cita.
5. Nebaidieties riskēt, jūs vēl aizvien variet izmainīties. Lai gan ap 30 gadiem vairākums uzskata, ka vajag pieturēties pie izvēlētā ceļa, nekad nav par vēlu sākt visu no sākuma. Sabiedrība no mums pieprasa „izlemt” 30 gados – ar karjeru, ģimenes stāvokli, finansu stāvokli u.c. Nedrīkst atļaut „pieaugušā cilvēka” cerībām traucēt jums riskēt un sākt visu no jauna.
6. Jums jāturpina augt un attīstīties. „Jums ir divi aktīvi, kuru zaudējumu jums neaizpildīt: jūsu ķermenis un jūsu prāts. Vairums pārstāj attīstīties un strādāt pie sevis pēc 20. Lielākā daļa trīsdesmitgadnieku ir pārāk aizņemti, lai satrauktos par savu attīstību. Bet ja jūs esiet viens no tiem nedaudzajiem, kuri turpina mācīties, attīstīt savu prātu un rūpēties par psiholoģisko un fizisko veselību, 40 gados jūs par daudziem gadiem apsteigsiet savus vienaudžus”.
Daudzi domā, ka lēmums atkal sēsties pie mācībām trīsdesmit gados – viena no derīgākajām rīcībām, ko viņi ir paveikuši. Kāds pierakstījās kursos vai semināros. Kāds pirmo reizi uzsāka savu biznesu vai pārcēlās uz cirtu valsti. Kāds sāka apmeklēt psihologu, vai sāka praktizēties meditācijā. Jūsu mērķim Nr.1 jābūt centieniem būt labākam cilvēkam, partnerim, vecākam, draugam, kolēģim utt. – citiem vārdiem sakot, augt kā personībai.
7. Neviens nesaprot ko viņš dara. Pierodiet pie tā. Ja vēl neesiet miris – prātīgi, emocionāli vai sociāli – jūs nevariet pareģot savu dzīvi 5 gadus uz priekšu. Tā ritēs ne tā, kā jūs gaidiet. Tāpēc beidziet uzskatīt, ka spējat plānot uz priekšu, beidziet mocīties par to, kas notiek tagad, jo vienalga viss izmainīsies, un pārvariet vēlmi kontrolēt savas dzīves virzienu.
8. Ieguldiet savā ģimenē – viņa ir tā vērta. Pavadiet vairāk laika ar tuvākajiem. Kad jūs kļūstiet pieaudzis, jūsu attieksme mainās, un tas, kā tieši tā mainās, ir atkarīgs no jums. Jūsu vecāki vienmēr jūs redzēs kā bērnu, kamēr jūs neparādīsiet viņiem sevi kā patstāvīgu pieaugušu cilvēku. Visi noveco, visi nomirst. Izmantojiet sev atvēlēto laiku, lai izveidotu pareizas attiecības un baudītu ģimenes dzīvi.
9. Esiet laipni pret sevi, cieniet sevi. Esiet mazliet egoists un dariet to ko gribiet sev katru dienu, un vēl kaut ko – katru mēnesi, un kaut ko brīnišķīgu – katru gadu. Nav neviena, kas rūpējas un domā par jums tikpat stipri, kā jūs pats. Dzīve ir grūta, tāpēc iemācieties mīlēt sevi tagad, jo vēlāk to izdarīt būs daudz grūtāk.
Un beigās – svarīgi vārdi: „Kad man palika 40, man tēvs man teica, ka man patiks būt četrdesmitgadniekam, jo divdesmit gados tu domā, ka visu zini, trīsdesmit gados tu saproti, ka tā nav, bet četrdesmit gados tu beidzot vari atbrīvoties un vienkārši pieņemt lietas tādas, kādas viņas ir.
