Es kategoriski atsakos redzēt jēgu attiecībām bez pienākumiem.
Attiecības nav domātas garā vājiem cilvēkiem.
Ja tu vēlies tikai tādas attiecības, tad esi drosmīgs un pasaki savam partnerim sekojošo:
“Es ar tevi kopā būšu tikai tik ilgi, kamēr man ir labi. Kā tikko kaut kas man nepatiks, es aiziešu! Ar to pašu es apstiprinu, ka negrasos tērēt savus spēkus, lai atzītu savas kļūdas, kļūtu gudrāks, kaut ko iemācītos, kaut ko saprastu. Es kopā ar tevi esmu tikai tāpēc, lai gūtu no šīm attiecībām baudu”.
Attiecības nav domātas garā vājiem cilvēkiem.
Pienākumi dod iespēju apzināti izturēties pret to, ko es pats šajās attiecībās daru, katram partnerim uzņemties atbildību par to, kas mūsu starpā notiek.
Un starp mums ir iepriekšējā pieredze un, pateicoties tai, izveidojusies uztvere.
“Gan priekos, gan bēdās, kamēr nāve mūs šķirs” patiesībā nozīmē “Mūs mētās, mēs juksim prātā, ne reizi vien mums būs sāpīgi vienam ar otru, un mēs viens otram apsolāmies tikt ar to skaidrībā”.
