Herpes vīrusi, pie kuriem pieder divi parastie tipi (I un II), citomegalovīruss, kā arī vējbaku, jostasvietas herpes, mononukleozes un hroniskā noguruma sindroma ierosinātāji – ir daudz draudīgāki, nekā esam pieraduši domāt.
Uz jautājumiem atbild medicīnas zinātņu kandidāte Irkutskas reģionālās infekcionistu pārvaldes ārste M.J.Kuševerskaja.
Daudziem herpe asociējas tikai ar “aukstumpumpu uz lūpas…”
Herpe ir organisma saslimšana, kuras rezultātā var tikt bojāti ļoti daudzi orgāni un pat orgānu sistēmas. Daudziem slimniekiem herpes vīruss norit ļoti specifiski, ar biežiem un smagiem saasinājumiem.
Bieži šo vīrusu pat nevar pamanīt, bet tā ietekmes rezultātā sieviete var kļūt neauglīga. Neauglība un ierastie spontānie aborti – tipiskas problēmas, kas saistītas ar herpes vīrusa un tā tuvākā radinieka citomegalovīrusa ierosinātājiem.
Vai herpes vīruss veicina ļaundabīgo audzēju attīstību?Ir divi parastā herpes vīrusa tipi – I tips un II tips. Ar II tipa herpes vīrusu saista dzemdes kakla vēža attīstību sievietēm un prostatas vēža attīstību vīriešiem. Tā var notikt ar tiem, kas ilgstoši neārstējas no ģenitālās herpes vīrusa, un kā rezultāts, ja tam vēl ir pievienojies cilvēka papilomas vīruss, var būt onkoloģija. Parasti herpes un citomegalovīrusa infekcijas tiek nodotas dzimumkontaktu ceļā.
Starp citu, tieši šobrīd ASV valdība izskata jaunos noteikumus par brīdinājuma uzrakstiem uz prezervatīviem. Būs rakstīts, ka tie neaizsargā no visām slimībām, ko var iegūt dzimumkontaktu ceļā. Un, pirmkārt, tie neizslēdz iespēju inficēties ar papilomas vīrusu. Vai tie var aizsargāt no herpes vīrusa?
Prezervatīvi ne vienmēr var aizsargāt no inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu, bet tie ir vienīgā aizardzība ļoti daudzu slimību gadījumos, kas tiek nodotas dzimumsakaru ceļā.
I tipa parastais herpes vīruss ir gandrīz 95% cilvēku.
II tipa vīruss ir retāks – tas ir apmēram pusei cilvēku, kas aktīvi maina savus seksuālos partnerus. Ne mazāk kā 50% pieaugušo ir citomegelovīrusa nēsātāji. Un lielākā daļa šādu vīrusu nēsātāji pat nenojauš, kas ir viņu organismā – viņi jūtas veseli tāpēc, ka šie vīrusi viņu organismā ir stingrā imūnsistēmas “kontrolē”, kas neļauj tiem vairoties un kaitēt veselībai. Bet, ja pie mums griežas pāris, kas nekādi nevar radīt bērnu, tad viņiem obligāti ir jāpārbauda herpes un citomegalovīrusu infekciju klātbūtne. Pēc jaunākajiem ārzemju zinātniskajiem datiem, BCT (bērnu cerebriālā trieka) nebūt ne vienmēr ir akušieru kļūdas rezultāts, kā tika uzskatīts agrāk, bet gan rodas kā citomegalovīrusa infekcijas (65% gadījumu) un II tipa herpes vīrusa (34% gadījumu) infekcijas sekas. Ir ziņas, ka šo pašu iemeslu dēļ veidojas arī bērnu autisms.
Agrāk ārsti pievērsa uzmanību galvenokārt sievietes veselībai: uzskatīja, ka tieši viņas vīrusi traucēja apaugļošanos un augļa attīstību. Bet izrādījās, ka apmēram 25-30% neauglības gadījumos vainīgi bija vīrieši. Mēs aizvien biežāk atrodam herpes un citomegalovīrusus vīriešu dzimumšūnās, kaut arī nav nekādu dzimumorgānu bojājumu pazīmju. Pēc būtības runa ir par paša spermotozoīda slimību: viņa ģenētiskajā programmā “iekārtojušies” vīrusu gēni, kas var kaitēt aizmetņa attīstībai. Daudzi šādi gadījumi tā arī paliek nenoskaidroti. Vīrieši parasti griežas pie urologa, bet tie reti veic spermas virusuloģisko izpēti.
“Slēptā” herpes un citomegalovīrusu izplatīšanās ir ļoti nopietna problēma. Tos atrod 40-60% ar herpes vīrusu inficētiem cilvēkiem, kam nav bijuša nekādas slimības pazīmes. Un tas ir tikai normali, ka viņi inficē ar šiem vīrusiem savus seksa partnerus.
