Ja organismā ir herpes vīruss, tas var aktivizēties jebkurā brīdī un parādīt sevi visā krāšņumā – kā drudzis uz lūpām, izsitumi uz ādas vai gļotādas. Faktori, kas aktivizē vīrusus, ir daudzveidīgi. Pie tiem pieskaitāma saaukstēšanās, ilgstoša uzturēšanās saulē, alkohols, nepareizs uzturs, hormonālie cikli, bet visbiežāk to aktivizēšanos provocē citu vīrusu infekciju iekļūšana un attīstīšanās organismā, kas uz laiku novājina imūnsistēmu, tādejādi “attīrot ceļu” herpes vīrusam.
Vīrusa nodošana gaidāmajam bērniņam ar vīrieša dzimumšūnām ir saprotama. Bet kā viņš inficējas no mātes?Šeit iespējami divi veidi - caur placentu, kad auglis vēl atrodas mātes dzemdē vai kontakta ceļā dzemdību laikā, kad mātei mēdz būt ģenitālās herpes saasinājumi. Šajā gadījumā vīruss nonāk bērna organismā un var attīstīties jaundzimušā herpe, kas bojā nervu sistēmu un iekšējos orgānus.Šī slimība parasti beidzas ar jaundzimušā bojā eju, bet izdzīvojušie – 85% gadījumu paliek invalīdi. Mēs iesakam jaunajiem pāriem, plānojot grūniecību, veikt infekciju izmeklējumus.Tas palīdzēs atklāt slēpto herpes, citomegalovīrusa vai kādas citas infekcijas attīstību, kas varētu radīt grūtniecības sarežģījumus.
Kādas vēl saslimšanas, bez iepriekš minētajām, var izraisīt herpes vīruss?
-Kādi ir sasniegumi herpes ārstēšanā?Herpes vīrusi ir ieperinājušies dziļi šūnas iekšienē, kur tiem nespēj piekļūt nekādas zāles. Bet normāli strādājoša imūnsistēma ir spējīga pati atpazīt vīrusus, veidot specifisko imūno atbildi un iznīcināt infekciju, vai vismaz turēt to stingrā un pastāvīgā uzraudzībā. Taču daudzi vīrusi, tai skaitā arī herpes vīrusi, ir iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas uzraudzības un maskējas dažādos veidos. Imūnsistēma tos vienkārši “neredz”. Tieši tāpēc ilgu laiku bija šādi ārstēšanas veidi:
- A)tādu preparātu ievadīšana, kas mākslīgi stimulē imūnsistēmu uz aktīvu savu interferonu izstrādi (neovīrs,amiksīns,cikloferons);
- B)mākslīga interferona ievadīšana organismā (viferons u.c.). Citiem vārdiem – vai nu stimulē imūnsistēmu, vai strādā tās vietā;
- C)tādu preparātu ievadīšana, kas iekļūst vīrusa DNS un aizkavē tā vairošanos (Aciklovirs, Zoviraks, Valtreks).
Pretvīrusu preparāti ir jālieto mēnešiem un gadiem ilgi (Rietumu valstīs tā arī ārstējas). Kamēr tiek lietots preparāts, vīruss tiek nomākts. Tiklīdz lietošanu pārtrauc, herpes ierosinātājs var no jauna aktivizēties un izraisīt saasinājumu. Rezultāts ir īslaicīgs un ārstēšanās dārga.
Tā arī ir.Taču šajā gadījumā nevajag apskaust Rietumus. Vīrusu pastāvīgā mākslīgā nomākšana, ko praktizē ārzemēs, tikai veicina aizvien spēcīgāku un bīstamāku vīrusu tipu parādīšanos, kuru ārstēšanai nepieciešams radīt aizvien dārgākus un, galvenais, veselībai bīstamākus preparātus. Jo mazāk ārstē ar šādām metodēm, jo labāk.
Vairākumam iedzīvotāju šāda ārstēšanās nav pa kabatai. Nu vismaz neauglīgas ģimenes gūst iespēju (bet ne bez riska) iegūt bērniņu, un slimnieki ar smagiem herpes recidīviem – sāk dzīvot nedaudz komfortablāk: saasinājumi kļūst vājāki un retāki. Taču, kopumā, tas viss ir …. uz neilgu laiku, un ārsti to ļoti labi zina.
Beidzot šāda metote ir parādījusies.
Runa ir par imūnsistēmas atjaunošanu ar Transfera Taktoru palīdzību, ko 2004.gadā Krievijas Federācijā oficiāli apstiprinājusi un ieteikusi Veselības ministrija. Šīs metodes būtība ir nodrošināt imūnsistēmu ar kvalitatīvu imūninformāciju, kas iegūta no govs pirmpiena un vistas olu dzeltenuma. Iegūstot šādu informāciju, imūnsistēma sāk “skaidri redzēt”, atšķirt vīrusus un veidot imūno atbildi. Tā pati saražo interferonus vajadzīgajā daudzumā, pati identificē vīrusu DNS un pati to no turienes "izdzen" ārā, galvenais-ediens" onclick="gtag('event', 'CrossLink', {'event_category': 'click', 'event_label': 'un galvenais'});">un galvenais, tā iegaumē visus etapus cīņā ar infekciju, lai nākošajā tikšanās reizē jau būtu sagatavota. Protams, imūnsistēmas cīņa ar hroniskām vīrusu infekcijām ir ilgstoša.
Būs nepieciešami vairāki mēneši, smagakos gadījumos pat gadi, lai imūnsistēma “saglābtu” to, kas “postīts” daudzus gadus, taču rezultāts būs pavisam cits ! Mums nevajadzēs rīkoties imūnsistēmas vietā – viss nostāsies savā vietā un notiks tā, kā to jau pasos evolūcijas pirmsākumos bija paredzējusi daba.
