Patiesa un īsta mīlestība nebeidzas un nepāriet ieraugot sirmu matu, grumbiņas vai svara izmaiņas... redzot nabadzīgu istabas iekārtojumu vai necilu kleitu.
Ja tas viss izraisījis riebumu, tad mīlestības nebija un nav!
Zošenko ir tāda epizode – novecojošs profesors atceras sievieti, ko viņš bija iemīlējis pirms piecpadsmit gadiem. Tad nācās šķirties, kaut kā apstākļi sakrita visai neveiksmīgi, kā saka – dzīve mūs izšķīra. Pēc kāda ilgāka laika, profesors uzmeklēja šo sievieti, lai arī tas nebija viegli izdarāms.
ĪSTA MĪLESTĪBA NEPĀRIET!
Profesors ieraudzīja vidēja vecuma, neglītu sievieti ar sirmiem matiem. Viņa sēdēja pie galda un dzēra tēju no apakštasītes, klāt ēdot pankūkas. Ieraudzījusi profesoru, aizrijās ar tēju un no lieliem priekiem pielēca kājās, metās pie viņa, bet viņš nezināja kā pēc iespējas ātrāk, lai tiek prom. Profesors bija šausmīgi vīlies....
Tas bija tāpēc, ka viņš nekad nav viņu mīlējis. Viņam pret viņu nebija patiesas mīlstības jūtas, prastas fantāzijas, nekas vairāk. Īsta mīlestība nebeidzas ieraugot sirmu matu, izmainītu ārieni... Patiesa mīlestība redz savu mīļoto kā sakaistu un vienīgo.... Kāda starpība kā cilvēks ir apģērbies, ja mēs viņu patiešām mīlam?... Fiziskais izskats – ir mūsu zemes kostīms.
Kad pamet otru cilvēku par to, ka viņš ir novecojis, īsti galva vairs nestrādā, ir saslimis – tas, protasm, ir slikti un sāpīgi. Bet pats sliktākais – ka arī pirms tam īstas mīlestības nebija. Iemīlēšanās sajūtas bija, erotiskā pievilcība bija, interese par otru – vienalga kas... Tikai īstas mīlestības nebija. Tāpēc, ka īsta mīlestība nepāriet ja tērps ir novalkāts vai mētelis ir izgājis no modes. Ne jau tērpa dēļ mīl.
Bet ir cilvēki, kuri mīl tērpu. Kleitu. Ķermeni. Un, kas tas, ko viņi mīlēja, sāk „bojāties”, viņi slepeni paņem savu cepuri, tāpat kā šis profesors, un klusiņām aiziet. Tas ir ļoti skumji. Bet, ja pārstāj mīlet par to, ka otrs ir palicis nesimpātisks, slims un vecs – tas nozīmē, ka pa īstam nekad nav mīlējis.
Nu tad. Ļaujiet viņiem glabāt savu apģērbu pēc iespējas labāk. Lietas un ķermeņi nolietojas neatkarīgi no tā, kā jūs tos glabājat.
Tikai dvēsele un mīlestība ir mūžīgi. Īsta mīlestība nepāriet ķermeņa izmaiņu dēļ. Ja ir pārgājusi – tad tā nebija mīlestība.
