Visi labi zinām, ka nezāles ir jālikvidē. Un ir kāds veids, kā audzēt gurķus bez ravēšanas. Pie tam, šīs paņēmiens šķitīs vēl neparastāks, jo gurķus audzēsim nevis zem plēves, bet gan virs tās. Un iegūsim lielisku jauno gurķīšu ražu. Noteikti izmēģiniet šo gurķu audzēšanas variantu! Tas ir vienkāršs, bet dos labu gurķu ražu.
Dobē, ik pa 0,5 m izrok 30 – 35 cm dziļas bedrītes, piepilda ar mēslojumu un pa virsu uzber augsni. Katrā bedrītē liek 5 – 6 gurķu sēklas. Tad bagātīgi aplaista un tieši pa virsu pārklāj plēvi, kuras malas piespiež ar koka bluķīšiem, ķieģeļiem vai kaut ko citu tikpat smagu.
Virs katras bedrītes plēvē izdara nelielus (10 – 15 cm garumā) krustveida iegriezumus, lai gurķiem būtu ko elpot. Rezultātā zem plēves tiek radīti lieliski apstākļi sēklu augšanai – augsta temperatūra un mitrums. Pēc kāda laika parādīsies pirmie dzinumi. Kamēr jaunie stādiņi attīstīsies, beigsies pavasara salnu laiks. Katrā bedrītē jāatstāj četri stiprākie stādi un katrs jānovirza uz savu pusi. Šajā brīdī jāizravē nezāles, kuras, iespējams, vēlēsies izrauties brīvībā. Pārējās nezāles, kas aug zem plēves nedrīkst ravēt nekādā gadījumā! Te arī slēpjas visa šīs metodes jēga.
Kad augam parādās 4 – 5 lapiņas, jāpārbauda iegriezums plēvē, vai augs tiek ārā no sava slēpņa. Kad gurķu stādi sāk ar savām lapiņām skārties pie plēves, jāapskatās, iespējams, iegriezumi jāpapleš platāki. Pēc kāda laika nezāles, kas palikušas zem plēves, sāks to piepacelt, jo tām kļūs šauri un tās traucēs viena otrai, taču plēve neļaus tām iztaisnoties. Galvenais – tās elpos zem plēves un ar savu siltumu sasildīs arī gurķus, kas pilnīgi brīvi būs izvietojušies plēves virspusē.
Augsne zem stādiem netiks noplicināta. Zudīs vajadzība ravēt un irdināt to, krietni tiks samazināta vajadzība pēc laistīšanas, jo plēve labi saglabā mitrumu.
Šīs metodes labums ir tāds, ka gurķu sakņu sistēma pastāvīgi atrodas siltumā un augiem tiek radīti vislabvēlīgākie apstākļi. Turpmāk visa auga virszemes daļa atradīsies virs plēves un dos bagātīgu ražu. Plēvi no dobēm nenoņem līdz pat sezonas beigām. Augus periodiski aplaista un piebaro.
Tā kā augi atrodas virs plēves un ar augsni kontaktē daudz mazāk kā tad, ja būtu sēti ar tradicionālajām metodēm, tad saslimšanas iespējamība un līdz ar to arī apstrāde ar ķīmiskajiem preparātiem būs daudz mazāka. Un novākt šādus gurķus būs daudz patīkamāk – tie būs tīri un tos būs viegli ieraudzīt.
