Bites stropos no vaska veido šūnas, lai tajās audzētu kāpurus, kā arī glabātu tajās medu un ziedputekšņus( kurus tās pārstrādā bišu maizē). Ir aprēķināts, ka , lai stropā izvietotu 3,8 kg medus bitēm nepieciešams izdalīt 1 mārciņu (0,45kg) vaska. Lūk tāpēc biškopji katru gadu pēc medus savākšanas atgriež stropos izmantotās kāres.
Turklāt šūnu elementiem ir pareiza ģeometriska uzbūve, kas zinātniekus pārsteidz jau gadu desmitiem ilgi. Šūnu medus derīgās īpašības jau izsenis ir zināmas tautas medicīnā. Biškopji vasku iegūst pēs medus savākšanas. Šūnveida rāmji satur svaigu vasku. Šūnas ievieto verdošā ūdenī, vasks izkūst un uzpeld ūdens virspusē. To savāc, atdzesē un pēc tam ūdens peldē kausē, lai iegūtu vēlamo formu.
Aizzīmogotās šūnas ir kvalitātes zīme, kuru uzliek tikai nogatavojušai delikatesei. Šūnu medus sastāvs ir daudzveidīgs-produktā saglabājas augu( no kuriem tas iegūts) vērtīgās īpašības. Viens medus kilograms , kas tiek radīts no nektāra, kas savākts no apmēram 10 miljoniem ziedu, satur fermentus: invertāzi, katalāzi, glikogenāzi, lipāzi, amilāzi, tripsīnu, proteāzi un vairāk nekā 300 bioaktīvu vielu. Bet šeit uzskaitīta tikai daļa no vērtīgā ko satur šūnu medus. Šūnu medum piemīt nozīmīgas ārstnieciskas īpašības elpceļu slimību ārstēšanā un profilaksē.
Elpceļu gļotādām ir noderīgi košļāt medus šūnu vasku. Tas palīdz arī paradontozes gadījumā. Košļājot vasku, palielinās siekalu veidošānās, kas savukārt uzlabo gremošanas orgānu darbību, jo uzlabojas kuņģa sekrēcijas funkcija.
