Vecāki cilvēki bieži cieš no acu asarošanas. Vispirms vajag aiziet pie acu ārsta un noskaidrot, vai tas nav saistīts ar kādu slimību! Tāda, piemēram, var būt primārā glaukomas pazīme. Ja acis ir veselas, bet tomēr asaro, tas notiek saistībā ar organisma novecošanos. Paradoksāli, bet asaru plēvīte ir palikusi par sausu, kļuvusi neizturīga un plāna. Tāpēc, lai mazinātu asaru plūšanu, jālieto mākslīgās asaras, kuras var nopirkt aptiekā.
Acu fizkultūra.
Bieži ieteiktā acu fizkultūra – acu grozīšana pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz leju – ir efektīva jauniem cilvēkiem, kas daudz strādā ar datoru. Lai būtu efekts, tā jāveic katru dienu vismaz 15 minūtes. Vecāki cilvēki to var praktizēt, ja cieš no tuvredzības.
Skropstu ērcītes.
Izplatīta ir saslimšana ar skropstu ērcītēm. Tās ir tik sīkas, ka nav saskatāmas – jāveic laboratoriski izmeklējumi, lai noteiktu to esamību. Šādā gadījumā acis nereti jūtas nogurušas, var šķist, ka tās grauž. Vienkāršākais veids, lai atbrīvotos no šīm ērcītēm, ir trīs četras reizes dienā rūpīgi mazgāt skropstas ar bērnu šampūnu, kas paredzēts, lai acis neasarotu. To uzpilina uz vates gabaliņa un kārtīgi noberž skropstas, pēc tam noskalo ar ūdeni.
Acis un gaisma.
Kaut arī televizora ekrāns ir gaišs, to nav ieteicams vērot tumšā telpā. Tas īpaši attiecas uz tālredzīgiem cilvēkiem, proti, kad „rokas kļūst par īsu,” lai varētu lasīt vai šūt. Savukārt saulesbrilles vasarā ieteicamas visiem, taču īpaši tiem cilvēkiem, kam jāsaudzē acs tīklene, jo pastiprināta saules gaisma to ļoti ietekmē.
