Kāpēc vieniem mīlestība plaukst un ar laiku kļūst tikai stiprāka, bet citi šķiras vai gadiem dzīvo nelaimīgā laulībā?
Pavērojot pāra uzvedību savstarpējā saskarsmē, psihologs Džons Gotmans gandrīz ar 100% ticamību var pateikt, vai viņi pēc gadiem būs laimīgi kopā, vai viņu attiecībām nav nākotnes. Izklausās neticami, bet Gotamanam aiz muguras ir 40 gadu zinātnisku pētījumu pieredze.
“Laimīgi pāri vispirms saredz viens otrā pozitīvo, to, par ko varētu teikt “paldies”, samīļot un papriecāties, ka dzīve ir savedusi kopā ar šo brīnišķīgo cilvēku, - saka Gotmans. - Viņi mērķtiecīgi būvē attiecības, balstoties uz cieņu un pateicību. Nelaimīgie pāri, tieši otrādi, visu laiku meklē, kur partnerim piesieties, uztverot katru viņa (vai viņas) kļūdu.”
Gotmans un viņa sieva Džūlija, kas arī ir psiholoģe, ir vieni no pasaulē pazīstamākajiem laulību ekspertiem. Vairāku gadu desmitu laikā viņi ir konsultējuši tūkstošiem pāru un veikuši simtiem eksperimentu, lai noskaidrotu laimīgas laulības noslēpumu.
Interesantākais Gotmana eksperiments saucās “Mīlestības laboratorija”. Jaunlaulātie tika pieslēgti pie elektrodiem, un viņiem tika lūgts pastāstīt savu attiecību stāstu. Elektrodi piefiksēja visus fizioloģiskos rādītājus - sirdsdarbību, asins pieplūdumu, sviedru izdalīšanos utt. Pēc 6 gadiem psihologi atkal sazinājās ar šiem pāriem, lai uzzinātu, vai viņi ir vēl kopā vai nē.
Balstoties uz eksperimenta rezultātiem Gotmans iedalīja pārus divās grupās: laimīgie un nelaimīgie. Vieniem bija izdevies saglabāt laimīgu laulību arī pēc sešiem gadiem, bet otri bija vai nu izšķīrušies vai arī cieta divatā.
Nākotnes nelaimīgie pāri izskatījās mierīgi, stāstot par savām attiecībām, bet viņu organisma reakcija, kas tika mērīta ar elektrodiem, liecināja par pretējo. Pēc visām pazīmēm viņu ķermeņi strādāja režīmā “cīnies vai bēdz”. Gotmans novēroja šādu likumsakarību: jo aktīvāk partneru ķermeņi laboratorijā reaģēja, jo ātrāk pēc laika izjuka viņu attiecības.
Pāri, kuri bija saglabājuši laimīgu laulību arī pēc sešiem gadiem, tieši otrādi, pašā sākumā demonstrēja zemu fizioloģisko sasprindzinājumu. Kopā viņi jutās mierīgi un pārliecinoši. Un ne jau tādēļ, ka viņu fizioloģija būtu labāk iekārtota, uzskata Gotmans, bet tāpēc, ka viņi prot viens otram radīt uzticēšanās, siltuma un mīlestības atmosfēru. Bet kā viņiem tas izdodas?
Kā noskaidroja Gotmans, galvenais šķiršanās iemesls ir nicinoša un nievājoša attieksme pret partneri. Tie, kas tikai kritizē un nav raduši ar cieņu attiekties pret otra lūgumiem, palaiž garām 50% pozitīvo lietu, kas priekš viņiem tiek darītas, un saskata negatīvo tur, kur tā nav. Ļaunums un vienaldzība nozīmē nāvi attiecībām.
Tieši otrādi, labsirdība, sirsnība, maigums un uzmanība neticami pastiprina pieķeršanos viens otram, un ar gadiem tā kļūst tikai stiprāka. Pētījumi parāda, ka labsirdība ir vissvarīgākais stabilu laulību rādītājs. Labsirdīga attieksme sniedz mums iespēju justies mīlētiem - mūs saprot, novērtē, par mums rūpējas.
Tomēr nevajag domāt, ka labsirdība ir tā īpašība, kura cilvēkam vai nu ir, vai tās nav. Īstenībā, skaidro Gotmans, labsirdība ir kā muskuļi - jo vairāk mēs to trenējam, jo spēcīgāka tā kļūst. Pie attiecībām ir jāstrādā, lai tās vienmēr būtu formā, - tieši tā rīkojas mīloši pāri.
Pats grūtākais un vienlaikus arī pats svarīgākais laiks labsirdības izrādīšanai ir strīdi un konflikti. Kad mēs pārdzīvojam kritumu, mūsu ģimenei ir jābūt kā mīkstiem pēļiem, kuros nav bail iekrist. Ir ļoti viegli sagraut attiecības ar ļauniem vārdiem.
“Būt labsirdīgam nenozīmē slēpt savas dusmas, - skaidro Jūlija Gotmane. - Drīzāk jau labsirdība liek saprast, kā to labāk izpaust. Tā vietā, lai apbērtu partneri ar apvainojumiem, var paskaidrot, kāpēc jums sāp un jūs dusmojaties.”
Runa nav par dāvanām ziedu pušķa un konfekšu kārbas viedā, lai gan arī tie der laiku pa laikam, - bet gan par to, kā mēs uzvedamies savstarpējā saskarsmē.
Viens no paņēmieniem, kā praktizēt labsirdīgo attieksmi vienam pret otru - aktīvi meklēt iemeslu pateikties mīļotajam cilvēkam par kaut ko dienas gaitā un nekoncentrēties uz negatīvo (“Trauki netīri!”, “Atkal nokavēja!”), nedomāt sliktu par partneri, ja viņam gadījusies kļūme.
Vēl viens spēcīgs līdzeklis attiecību stiprināšanai - priecāties līdzi partnera priekam. Nelaimīgu pāru problēma slēpjas tajā, ka viņi nav spējīgi priecāties viens par otru. “Iedomājies, mani paaugstināja!” - “Aha, lieliski. Man jāskrien.” Būt kopā un dalīt mīļotā cilvēka priekus un panākumus ir tikpat svarīgi, kā atrasties līdzās pārbaudījumu laikā.
