Kaitēkļi sagādā ne mazums rūpju dārzniekiem. Cīņa ar tiem atņem daudz spēka un laika. Un šajā “kaujā” ne vienmēr uzvar cilvēks.
Gribu pastāstīt lasītājiem par savu metodi cīņā ar laputīm. Trīs gadus atpakaļ savā mazdārziņā iestādīju jaunus augļu kociņus, atstājot trīs vecās ābeles.
Jau pirmajā gadā sastapos ar milzīgu problēmu. Uz kokiem parādījās laputis: jauno kociņu galotnes stipri cieta no kaitēkļu uzbrukuma – lapas sačokurojās, kļuva dzeltenas. Stādi bija ļoti bēdīgā stāvoklī.
Nācās uzsākt cīņu ar laputīm. Izmantoju visus iespējamos līdzekļus. Blakus saknēm iestādīju piparmētras, melisu un kliņģerītes, apstrādāju augus ar sīpolu mizu un ķiploku novārījumu. Izmēģināju arī ķīmiskos preparātus.
Cīņa bija sīva un neatlaidīga, bet efekts bija īslaicīgs. Tā turpinājās līdz brīdim, kamēr sapratu, ka jācīnās nevis ar laputīm, bet gan ar skudrām, kuras sadzina aizvien jaunas laputu kolonijas uz jaunajiem koku stādiņiem.
Tautas metodes un visdažādākie preparāti palīdzēja maz. Tad es nolēmu norobežot skudru ceļu uz koku galotnēm ar visparastākā mušpapīra palīdzību. Paņēmu audumu un sagriezu 10 – 15 cm garās strēmelēs (var izmantot kokvilnas audumu vai tapetes), aptinu ar tām koku stumbrus un nofiksēju. Pa virsu šim audumam uzlīmēju mušpapīru.
Dārzkopības veikalos, protams, var nopirkt jau gatavas želejas tūbiņās, kas pilda tās pašas funkcijas, bet tās maksā daudz dārgāk nekā mušpapīrs. Pie tam želeja iztērējas daudz ātrāk un izkalst vasaras saulē.
Vasaras laikā “apsējus” nomainīju tikai divreiz, bet rezultāts bija izcils. Priekam nebija ne gala ne malas, kad sapratu ka beidzot esmu paglābusi savus kociņus no laputīm un skudrām, kuras vairāk neatgriezās. Jaunie kociņi saņēmās un nākamajā sezonā jau deva pirmo ražu. Ar šo pašu paņēmienu tagad aizsargāju arī vecās ābeles. Tagad manā dārzā laputis vairs nedzīvo un augļu koki dod lielisku ražu. Ceru, ka mans padoms noderēs arī citiem augļu koku audzētājiem.
