Mūsdienu trakajā dzīves ritmā gulēt astoņas stundas ir grēks… Cilvēkiem nākas izvēlēties starp pilnvērtīgu atpūtu un veiksmīgu karjeru, attīstību un citām, ne mazāk svarīgām lietām. Tieksme kļūt labākam ir ļoti apsveicama, bet vai zināt, ko maksā šī cenšanās būt perfektam?
Neizgulējušos cilvēku atpazīt ir ļoti viegli. Tas ir viņš, kurš apātiski skatās uz apkārtējiem, aizmirst svarīgus dokumentus, sakliedz uz kolēģiem, kavē sanāksmes, vienmēr kaut ko ēd un bieži ņem slimības lapas. Iespējams, ka tas esat jūs…
Neizgulēšanās sekas jūsu organismam.
Miega deficīts daudz nopietnāk ietekmē mūsu organismu, nekā esam pieraduši domāt. Noguris izskats, blāva āda, loki zem acīm – pirmie simptomi parādās tieši sejā. Pat pēc vienas neizgulētas nakts cilvēkam pasliktinās atmiņa, parādās uzmanības un koncentrēšanās problēmas. Ar laiku regulāra neizgulēšanās noved pie daudz nopietnākām veselības problēmām.
Pārēšanās un liekais svars
Miega trūkums atstāj ietekmi uz to hormonu izstrādi, kuri regulē apetīti – grelīnu (bada hormonu) un leptīnu (sāta hormonu). Kad jūs guļat mazāk kā sešas stundas diennaktī, leptīna izstrāde samazinās, bet grelīna – palielinās. Te arī pastāvīgā bada sajūta un sekas tam – liekas svars.
Vāja imunitāte
Miega deficīts noved pie imunitātes pazemināšanās, jūs sākat biežāk slimot. Karnegi – Melona universitātes speciālistu pētījumi parādīja, ka cilvēki, kuri guļ mazāk kā septiņas stundas diennaktī, “saķer” infekcijas slimības trīs reizes biežāk par pārējiem.
Priekšlaicīga novecošana
Neizgulēšanās paaugstina kortizola izstrādi cilvēka organismā. Tas provocē ādas novecošanos, padara to negludu un mazāk elastīgu. Tāpēc cilvēki, kas guļ mazāk kā piecas stundas diennaktī, izskatās par 5 – 10 gadiem vecāki par saviem gadiem.
Diabēts un aptaukošanās
Aizrobežu pētījumi ir pierādījuši, ka pat viena bezmiega nakts pazemina organisma spēju pārstrādāt glikozi. Hroniskas neizgulēšanās gadījumā šīs izmaiņas paaugstina aptaukošanās un diabēta risku.
Sirds slimības
Viena no neizgulēšanās sekām ir stresa hormona līmeņa palielināšanās, kā arī nervu spriedzes pieaugums. Tas dod papildus slodzi sirdij un paaugstina arteriālo spiedienu.
Lai izvairītos no augšminētajām veselības problēmām, cenšaties:
- Ievērot miega režīmu un vairāk atpūsties, gulēt ne mazāk kā astoņas stundas diennaktī;
- Veikt fiziskus vingrinājumus vai vismaz rīta rosmi;
- Sekot savai ēdienkartei – savas ierastās trīs ēdienreizes sadalīt piecās, sešās un ēst reizi 2 – 3 stundās nelielām porcijām. Kuņģis nepārtraukti būs aizņemts ar barības pārstrādi un jūs aizmirsīsiet par bada sajūtu.
Kā gan paspēt visu un saglabāt veselību? Organismam ir nepieciešama enerģija, un galvenie tās avoti ir miegs un ēdiens. Kad sāksiet sabalansēti ēst un ievērot miega režīmu, kļūsiet daudz produktīvāks un veiksmīgāks savā darba un karjeras dzīvē.
