Cilvēkam...ir jānogurst pašam no sevis un jāļauj viņam pašam izdzert savu sāpju kausu.Mēs varam būt blakus,bet nevaram izsāpēt sāpes viņa vietā,jo nekad nespēsim sajust to,kas notiek otra cilvēka dvēselē,to...kā viņam sāp,jo tās nav mūsu sāpes.Nevajag būt tik pārliecinātiem un cerēt...ka spēsim kādam palīdzēt,jo palīdzēt var tikai tam...kurš gatavs pieņemt mūsu palīdzību.
Cilvēks,kuram sāp...redz pasauli caur savām sāpēm,tātad...viņš ir kurls un akls.Katrs velk aiz sevis...savu dzīves pieredzi,tā guļ uz pleciem...kā slogs.Ja centīsimies iejaukties otra cilvēka sāpēs...karmiskā vētra,nemanot ievilks arī jūs šajā sāpju un ciešanu spēlē.
Der atcerēties,ka...ciešanas ir lipīgas,jūs pat nepamanīsiet,ka tās jūs pārņēmušas savā varā,pat ja jums nebūs par ko ciest...jūs atradīsiet iemeslu un cilvēkus,kuri jutīs jums līdzi...un arī cietīs.Ir jāiet savu ceļu,nedrīkst no tā novirzīties...tikai tā jūs spēsiet palīdzēt cilvēkiem...pārvarēt savas sāpes un atkal atsākt dzīvot...virzoties tālāk,jo tas viss...pieder pie dzīves...arī sāpes,kuras jāizsāp...katram pašam!!!
/I.Segliņa./
