Ieraudzīju šo atklāto vēstuli visiem vecākiem un nevarēju nepadalīties!
Pirms pacelt roku, padomā divreiz – vai tas ir tā vērts, vai pēc tam Tu nesāksi ienīst sevi?! “Šodien lidojuma laikā no Antālijas uz Kijevu 8 gadus vecs puisēns netīšām apgāza papīra glāzīti ar karstu tēju un tā ielija viņam klēpī…” “Viņš bļāva tik skaļi, ka pat cilvēki, kuri sēdēja vairākas rindas tālāk pieskrēja skatīties, kas ir noticis. Pieskrēja stjuartes, steidzās palīdzēt arī sievietes no pirmajām un pēdējām rindām, prasot bērna tēvam kā var palīdzēt. Puisēns tikai raudāja un raudāja, lūdza tēvam: «Tēti, tētīt, lūdzu, tikai nesit man. NESIT MAN!” Bērns, kuram sāpēja karstās dēļ, baidījās, jo zināja. Viņš zināja, ka viņu sitīs, jo apgāza glāzi, kā dēļ izlija tēja. Viņa balsī bija dzirdams izmisums un bailes, man, četru bērnu mātei, sirds neizturēja un pati apraudājos, jo nevarēju izturēt, ka šajā situācijā esmu bezpalīdzīga.
Puisēns sarkanās biksēs un basām gājām lēnām tipināja pakaļ stjuartei, kura veda viņu notīrīt, bet nopakaļ viņa tēvs tikai auroja: “Es taču tev teicu, lai es uzmanīgs. Teicu taču!” Lūdzu, nesitiet savus bērnus. Nekad. Nesitiet, ja viņi ir izdarījuši kaut ko sliktu, nesitiet, ja ir samelojuši vai nav gribējuši ēst putru. Nesitiet, ja ir saņēmuši sliktu atzīmi, vai arī kā jums liekas – speciāli nevēlas iemācīties matemātiku. Viņiem arī sāp, nesitiet par to, ka bērns pieļauj kļūdas! Bērni – tā ir mīlestība. Katrs bērns ir pats sarežģītākais, ar visšausmīgāko raksturu – bet tā ir mīlestība. Lūdzu, rodiet sevī spēku, lai paskaidrotu, pacietību, lai pārdzīvotu, maigumu, lai pažēlotu.
Atrodiet sevī spēku būt par vīrieti nevis lupatu, par aizstāvi nevis murgu, sarunu biedru nevis mūžīgo pretinieku! Atrodiet sevī spēku, lai kļūtu savam bērnam par lielāko, labāko un mīļāko draugu. Nedariet to viņa dēļ, dariet to sevis dēļ! Šī raksta lasītāj, pirms rakstīt komentārā to, ka tevi bērnībā sita un esi izaudzis par krietnu cilvēku, lūdzu, paturi prātā, ka mūsdienās vecāki ir kļuvuši vēl agresīvāki, vēl nepacietīgāki, vēl bezjūtīgāki. Arī es esmu atrāvusies ar siksnu, kad neklausīju un mācījos no savas kļūdas, ko turpmāk arī centos nepieļaut, bet mani vecāki nebija aizrāvušies ar to, ka par katru kļūdu ir jāsit. Diemžēl mūsdienās jauno vecāku loģika nereti strādā tādā virzienā, ka ir jāsit par katru kļūdu, jo citādāk taču neiemācīsies. Disciplīnai un kontrolei ir jābūt, bet to nevajag panākt ar baiļu ieviešanu savā bērnā! Nepārvērtiet savu bērnu par briesmoni, kurš iemācīsies, ka visu var panākt tikai ar fizisku spēku un sāpju nodarīšanu. Galu galā – jūs jau esiet tie, kas audzina nākamo paaudzi.
