Vecāki ir atbildīgi par bērna izglītošanu, un būt par labiem izglītotājiem var, tikai mācoties un izglītojoties, jo tikai augsta izglītība noved pie garīgas izsmalcinātības. Tomēr daudzās ģimenēs tā nav, tāpēc nepeiciešami stingri likumi, kas regulētu vecāku rīcību.
Sarunā par ģimeni, bērnu audzināšanu un savstarpējām attiecībām ārsts uzsver, ka, ja mēs būtu ļoti attīstīti indivīdi, nevajadzētu robežas un likumus, bet pagaidām mūsu rīcību un uzvedību regulē likumi: “Bieži cilvēki uzskata, ka viņiem ir tiesības un nav pienākumu.”
Pienākumus māca māte un tēvs. Mātes un tēva institūts ir ļoti sašķobījies, jo tas atkarīgs no valsts.
“Cilvēks ir tas, kas ir viņa apziņas saturs. Mašīna barojas no benzīna, tu barojies no jēgas, ja tava jēga ir taustīt telefonus, tad tavā saturā nekā nav. Vecāki degradējas, bet ne jau visi, ” pauž reanimatologs.
Reanimācijā ārsts tiekas ar tūkstošiem vecāku, daudzi no viņiem ir inteliģenti, izglītoti un lieliski vecāki saviem bērniem.
Ja kas attiecībās ģimenē nav kas kārtībā, meklē vainīgos. Pēteris Kļava uzsver, ka pie tā nav vainīga neviena iekārta, jo bieži vaino ārējos apstākļus:
“Kurš ir vainīgs, ka vecāki nelasa pasakas, ka vecāki neizglītojas?”
Vecāki nevar visu pieprasīt no skolotāja. Ārsts uzskata, ka apzināti vai neapzināti ir nojaukta vērtību sistēma: “Bērns nesaņem nekādu vērtību ķēdi. Par ko runā vecāki mājās, tā attīstās bērns.”
Jēdziens “emocionālā inteliģence” reti ir vecākiem, tā jāattīsta apzināti.
“Ja nav mātes un tēva sarunu ar bērnu - “kā tu jūties?”, “kā tu domā?”, ja bērnam nav dabiskās psihes analīzes, kā gan bērns var attīstīties.
Bērns kļūst par televizora un taustiņu robotu.”
Kā piemēru raidījumā ārsts izmanto Vācijā veiktu pētījumu - šogad noslīkuši daudzi bērni vecāku klātbūtnē pie peldbaseiniem, jo vecāki pludmalē skatās viedierīcēs.
“Par ko vecāki telefonā sarunājas viens ar otru – par Dievu, par Kristu, par morāli, par apziņu, attīstību, par virzību? Viņi vienkārši muld, un bērni tajā laikā slīkst.”
Dažādās akcijās aicina bērnus un pieaugušos dalīties ar savām problēmām, meklēt palīdzību un atbalstu, tai skaitā ir akcijas, kurās uzrunā bērnus. “Kas var būt briesmīgāks par izmisuša bērna zvanu?” jautā Pēteris Kļava, uzsverot, ka izmisums ir psihotrauma, kuru grūtāk ārstēt nekā fizisku traumu.
Ārsts uzver izglītības un izglītošanās lomu attiecību veidošanā un bērnu audzināšanā: “Nav lielākas eksistenciālas problēmas kā apzināšanās, svarīgi, lai prāts būtu attīstīts. Attiecības veidojas no iekšējā satura. Augsta izglītība noved pie garīgas izsmalcinātības.”
Avots: lsm.
