1974.gadā zinātnieki no zoodārza paņēma mazu pērtiķēnu, aizveda pie sevis uz māju un sāka audzināt kā mazu bērnu. Tikai pēc gadiem noskaidrojās, ka Nīma projekta ietvaros zinātnieki bija mēģinājuši pērtiķi pārveidot par cilvēku.
Šimpanze ar iesauku Čimpas Nīms nonāca bioloģes Stefānijas Lafāržas rokās. Vārds šimpanzei netika izvēlēts nejauši - tā ir alūzija, kas pieder izcilajam lingvistam Hoamam Homskim, kurš valodu uzskatīja tikai un vienīgi par cilvēku raksturlielumu.
Eksperimenta kurators bija Kolumbijas universitātes profesors Herberts Toress. Viņš uzskatīja, ka runāt pērtiķis, protams, nesāks, taču pieļāva iespēju iemācīt viņam atsevišķus vārdus ar žestu valodas palīdzību.
Vispirms Stefānija Lafārža iemācīja Nīmam ēst no šķīvja ar karoti un apmeklēt tualeti. Pēc gada šimpanze sāka mazgāt traukus un uzturēja kārtību savā istabā.
4 gadu laikā Nīms iemācījās 125 žestus. Tomēr, kad nepārtrauktās apmācības process pārtrūka, viņa vārdu krājums ātri vien saruka līdz 25 žestiem. Un pēc noslēdzošajām pārbaudēm 1977.gadā tika nolemts projektu slēgt - pērtiķi pārveidot par cilvēku neizdevās.
Mūsdienu zinātnieki Toresa eksperimentu kritizē. Pēc viņu domām, šads projekts, kad pērtiķi tiek mēģināts pārveidot, jau sākotnēji bija lemts neveiksmei.
