Tradicionāli joprojām tiek uzskatīts, ka grūtniecība un dzemdības attiecas tieši uz sievieti, un topošais tēvs savā jaunajā lomā tikpat kā netiek atbalstīts. Apkārtējie nebeidz apjautāties, kā tad klājas topošajai mammai, reti atceroties par to, ka šis jautājums būtu attiecināms arī uz topošo tēti, kuram saistībā ar jauno lomu dzīvē varētu veidoties ne mazums emocionālu grūtību.
Ja topošais tētis neizprot, kā izturēties jaunajā lomā, un jūtas nobijies, neuzdrošinoties to atzīt, viņš var distancēties. Eksistē neskaitāmas pretrunas, kur brīžiem dominē dažādas jūtas. Nereti vīrietis lēmumu par bērnu var izjust kā lēmumu pret savu brīvību. Reizēm pat tad, kad lēmums ticis pieņemts apzināti un vīrietim šķiet, ka viss ir skaidrs un pārdomāts, viņu tomēr var piemeklēt bailes – kā tieši bērns ietekmēs viņa dzīvi? Bažas par to, kā tas ietekmēs materiālo situāciju, partneres Iīdz šim neierastās vajadzības pēc miera un pastiprināta emocionāla atbalsta, ko ne vienmēr ir tik viegli piepildīt, vīrietis var uztvert kā viņa vajadzību ierobežošanu. Visgrūtāk ir tad, ja vīrietis to nevar pārrunāt ar topošo māmiņu.
Vīrietim visbiežāk ar visām savām izjūtām un domām jātiek galā pašam. Blakus nedrošībai un neziņai mīt liels prieks par gaidāmo jauno dzīvību. Vairākumam vīriešu abi šie emocionālie stāvokļi eksistē vienlaikus. Kurš no tiem ir spēcīgāks un izpaužas vairāk, parasti nosaka vīrieša un sievietes attiecības. Tā kā topošā tēva attiecības ar bērniņu veidojas pastarpināti caur sievieti, prieku par gaidāmo bērnu visvieglāk attīstīt un piedzīvot, ja starp abiem ir tuvas emocionālas attiecības. Tad vīrietim ir vieglāk apzināti Iīdzpārdzīvot sievietes psihiskās un ķermeniskās izmaiņas. Jo maigāka, intensīvāka un eiforiskāka būs kopā būšana šajā laikā, jo vairāk dominēs prieks par gaidāmo bērnu.
Pārmaiņas neizbēgami skar arī jūsu seksuālo dzīvi, tomēr tā vienmēr jāskata emocionālo attiecību kontekstā, turklāt var būt daudz individuālu atšķirību. Pat sievietes ķermeņa izmaiņas grūtniecības laikā dažādus vīriešus var ietekmēt atšķirīgi. Liela daļa vīriešu ir fascinēti no tā, ka mīļotās sievietes krūtis un vēders piebriest, viņiem tas liekas uzbudinoši, taču tā nav vienmēr. lespē- jams, ka vīrietis šīs pārmaiņas uztver kā traucējošas un par visu vairāk vēlas, lai sieviete atkal izskatītos tāda kā agrāk. Mainās ne tikai Tavs ķermenis, bet arī seksuālās sajūtas un vēlmes, ar ko vīrietim nākas tikt galā. Dažas sievietes nevēlas seksuālu kontaktu pirmajos un pēdējos trīs mēnešos. Citas tikai grūtniecības beigās. Dažām seksuālās vajadzības atsevišķos grūtniecības brīžos var kļūt vēl izteiktākas nekā iepriekš, bet tikpat labi tās var arī nemainīties. Ja pārim iepriekš bijušas intensīvas seksuālās attiecības, tas vīrietim var radīt grūtības sevi ierobežot. To viņš nereti dara, baidīdamies, ka var nodarīt pāri mazulim. Šīs bažas var kļūt tik ierobežojošas, ka traucē vispār atbrīvoties, lai mīlētos.
Topošo tēvu prieks bieži saistīts ar vīriešiem raksturīgajiem priekšstatiem. Kad viņš priecājas par gaidāmo bērnu, iespējams, ka viņš iztēlojas, kā ar to kaut ko kopīgi dara, rotaļājas vai dauzās. Viņa priekšstatos bērns parasti nav zīdainis, bet jau lielāks bērns, ar kuru jau var sarunāties un iet pie rokas pastaigāties.
Viens no sarežģītākajiem aspektiem ir tas, ka vīrietim nākas pieņemt, ka sieviete var ko tādu, ko viņš nespēj un nekad nespēs, – sajust, kā tas ir, kad vēderā kustas mazulis. Enerģizējošo eiforiju, ko izstaro un izbauda daudzas grūtnieces, vīrietis var tikai mēģināt iztēloties. Un viņam tas var neapzināti skaust.
Jo vairāk vīrietis piedalās sievietes pārdzīvojumos, jo vairāk viņam var rasties sajūta, ka viņam kā vīrietim garām paiet kaut kas īpaši skaists un satraucošs.
Ir novērojumi, kas atklāj, ka vīriešiem ir specifiskas “grūtniecības laika sūdzības”. lespējams, ka tie ir fiziski simptomi – apetītes zudums, nelabums, vemšana –, arī psihiski simptomi: depresija, trauksme, bezmiegs, pat valodas raustīšana. Daži psihologi apgalvo, ka šīs izpausmes varētu liecināt gan par spēcīgu spēju un vēlmi iejusties sievietes situācijā šai brīdī, gan arī par vēlmi, lai arī viņam kāds šajā periodā pievērš uzmanību.
Tā kā vīrietis atšķirībā no sievietes nejūt sevī nekādas ķermeniskās izmaiņas bērna gaidīšanas laikā, viņam pieeju pie bērna nākas meklēt caur sievieti. Tāpēc arī šīs attiecības ir distancētākas nekā sievietei, kas savukārt padara viņu nedrošu, iespējams, viņš pat var sākt pārmest sev. Da- žiem tētiem šķiet, ka viņiem jāspēj īpašu saikni ar bērnu attīstīt jau ļoti agri, un viņi jūtas vīlušies un vainīgi, ja tas tā nenotiek. Vainas sajūta var pieaugt tad, ja sievietei ir augstas prasības pret vīrieša spēju iejusties viņas stāvoklī, kas ir raksturīgi daudzām topošajām mammām. Viņas cer un gaida, ka vīrietis izjutīs grūtniecību Iīdzīgi kā viņas. Tā kā tas ir neiespējami, sievietes izrāda savu vilšanos, kas vēl vairāk padziļina vīrieša vainas sajūtu.
Ja Iīdz dzemdībām vēl tālu un tēvam nav izdevies konkretizēt bērna tēlu, vīrietim ir grūti būt iniciatoram saistībā ar dažādajiem sagatavošanās darbiem bērniņa nākšanai pasaulē. Ja sieviete ir tā, kas uzņemas vadību, viņš labprāt piedalās, taču nespēj būt ierosinātājs. Tādējādi sievietei tiek “galvenā atbildīgā” loma, kas nereti noved pie pāra konfliktiem. Sievietes vilšanās var būt īpaši liela, ja viņa iztēlojusies, ka visu atbildību ar vīru vai partneri dalīs “godīgi uz pusēm”.
Tomēr vīrietis savu izturēšanos var regulēt tikai ar prātu, kas neiet kopsolī ar jūtām, jo tās saistībā ar bērniņu viņš saņem caur sievieti. Ja attiecības ar sievieti veidojas problemātiskas, tēta attiecības ar mazuli ir vēl vairāk apgrūtinātas. Tas var kļūt par apburto loku – sieviete pārmet vīrietim, ka viņš par maz piedalās gaidīšanas procesā, reizēm pat izvēršot to par īstu konfliktu, vienlaikus padarot vīrieša vēlmi veidot attiecības ar bērnu par vēl neiespējamākām.
Lielākajai daļai tēvu bērns kļūst tuvāks, kad viņi jūt bērna kustības un var tās saskatīt. Šādi tiek pārvarēta fiziskā distance, ļaujot kļūt arī emocionāli tuvākiem, gūstot ticību sev un savām spē- jām veidot mīlestības pilnas attiecības ar bērnu. Jaunajam tētim vajadzētu apzināties, ka mazu- ļa aprūpe ir apgūstama pamazām, to vienkārši darot. Vīrieši parasti ir orientēti uz to, ka viņiem jāspēj atrisināt visas problēmas un jāzina atbildes uz jebkādiem jautājumiem, tomēr ir svarīgi, ka vīrietis dod sev atļauju tās nezināt.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
