Urīna nesaturēšana ir problēma, kas biežāk piemeklē sievietes, īpaši gados vecākas. Jo sievietēm gan anatomiski ir daudz īsāki urīnceļi nekā vīriešiem, gan arī pie vainas var būt citas problēmas. Sievietēm urīnpūslis un urīnceļi balstās uz muskuļu slāni iegurņa lejasdaļā. Šie muskuļi palīdz urīnceļiem aizvērties. Ja tie kļūst vāji un samazinās to elastīgums, tad pat niecīgākā fiziska piepūle, piemēram, klepošana, var izraisīt urīna noplūšanu.
Menopauzē, kad organismā ļoti sarūk hormonu estrogēnu daudzums, tā ietekmē gļotāda urīnpūslī un urīnceļu sieniņās kļūst plānāka, pavājinās arī iegurņa lejasdaļas muskuļu asins apgāde, to funkcionēšana. Arī liekais svars rada tiem papildu slodzi.
Vēl urīna nesaturēšanas cēlonis var būt izteikts dzimumorgānu noslīdējums, onkoloģiskas slimības, nierakmeņu slimība un arī banāls urīnceļu iekaisums.
Pēc tā izārstēšanas ar antibakteriāliem medikamentiem sūdzības pāriet. Visbiežāk sastopama tā saucamā slodzes urīna nesaturēšana, kad fiziskās aktivitātes laikā, klepojot, šķaudot, dzimumaktā laikā (tādējādi pamatīgi sabojājot mīlas priekus) vai ceļot smagumus, paaugstinās spiediens vēdera dobumā uz mazo iegurni un urīnpūsli, un – notiek urīna noplūde. Sākot no dažiem pilieniem un tikai periodiski, līdz tādam stāvoklim, kad jāmaina ieliktnītis vai apakšveļa.
Iemesls ir novājināta starpenes dziļā muskulatūra (lielai daļai sieviešu ir raksturīga iedzmta tendence uz tās vājumu).
Urologs uzsver: svarīgi ar vingrojumiem stiprināt starpenes muskuļus, citādi ar laiku, tiem kļūstot arvien vājākiem, var sākties mazā iegurņa orgānu (maksts, dzemdes, urīnpūšļa, taisnās zarnas, hemoroīdu) noslīdēšana.
Ārsts iesaka sievietei menopauzē vērsties pie ginekologa pēc ārīgi lietojamas hormonālas ziedes; tā samazinās gļotādas sausumu un kairinājumu.
Bet dažreiz pietiek atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, un problēma atrisinās pati no sevis.
Liela kļūda urīna nesaturēšanas un it īpaši pāraktīva urīnpūšļa gadījumā ir censties mazāk dzert. Tad urīns kļūs koncentrētāks un papildus kairinās urīnpūsli. Īpaši sievietēm pēc menopauzes, kad pastāv augstāks atrofisku pārmaiņu un līdz ar to urīnceļu infekciju risks.
