Pirmajā dzīves gadā bērnam nevar būt par daudz uzmanības, maiguma un pieskārienu, ar tiem viņu nav iespējams izlutināt. Taču mazulim nav nepieciešama nemitīga vecāku nodarbošanās un rotaļas ar viņu. Pārmērīga “uzmākšanās” bērnam nav vajadzīga un var pat kaitēt, jo zināmā mērā demonstrē to, ka vecāki bērnu nerespektē.
Dažreiz bērniem ir vajadzīgs laiks, ko pavadīt tikai ar sevi, lai pētītu, vērotu un domātu. Mazliet iekunkstēdamies savā gultiņā, viņi nebūt nevēlas uzreiz tikt ņemti uz rokām un aijāti, likti pie krūts vai apklusināti ar knupīti. Citreiz mazulis dusmojas uz sevi, ka viņam kaut kas neizdodas spēlējoties, varbūt viņš īsti nevar aizsniegt kādu mantiņu turpat tuvumā. Ja vecāki viņam to uzreiz iedod rokā, mazulim pietrūkst sajūtas – es varu pats! Tieši viņa paša sasniegumi palīdz jau zīdaiņu vecumā likt pamatu veselīgam pašvērtējumam.
Tomēr, ja mazais raud “no sirds”, to gan nevajadzētu ne reizi atstāt bez ievērības!
