Prasme piedot ir pa īstam spēcīgu cilvēku īpašība, jo vājais nekad nespēs atbrīvot savu sirdi no šīs smagās nastas. Un tajā pašā laikā aizvainojumu var uzskatīt par vienu no normālām sajūtām, par cilvēka aizsargreakciju no tā, kas viņam ir nepatīkams. Protams, var jau nepiedot un dzīvot ar šo aizvainojuma sajūtu, bet tas ir ceļš uz nekurieni. Tas grauzīs no iekšpuses un traucēs veidot normālas attiecības. Jo tas, kurš ir aizvainots, nevar būt laimīgs. Šodien pastāstīsim par to, kā iemācīties piedot un neturēt ļaunu prātu uz saviem tuvākajiem. Tā ir ļoti reta un vērtīga īpašība, kas ļaus dzīvot piepildītu un laimīgu dzīvi.
Kā piedot aizvainojumu
Novērs uzmanību no problēmām
Kad tu koncentrējies tikai un vienīgi uz sava aizvainojuma objektu, tad tu ievieto sevi tādā kā vakuumā, kas neļauj ar vēsu prātu izvērtēt situāciju. Pamēģini sevi nodarbināt ar citām lietām, tad uz aizvainojumu varēsi palūkoties vienkāršāk un piedot būs vieglāk.
Izrunājies
Sakrājušies aizvainojumi grauzīs tevi no iekšpuses, ja tos laikus neizlaist ārā. Un ja nav vēlēšanās negatīvismu izgāzt uz tuviniekiem, uzraksti visu uz lapas un pēc tam to sadedzini, iedomājoties, ka gaisā izkūp visas sāpes, rūgtums un aizvainojums.
Apzinies savu spēku
Padomā un saproti, kas un kāpēc tevi ir aizvainojis, jo tieši tur slēpjas tavs vājums. Atceries, ka pārliecinātu cilvēku ar veselīgu pašvērtējumu ir grūti “izsist no sliedēm” vai vēl vairāk – aizvainot. Bieža apvainošanās ir slikta zīme un iemesls vairāk strādāt ar sevi.
Noliec sevi oponenta vietā
Tas ir vecs paņēmiens, bet jāsaka, ka daudzi no mums tā arī nav atraduši sevī spēku to izmēģināt. Bet skats uz situāciju no sava oponenta skatu punkta palīdzēs tev rast atbildes uz daudziem jautājumiem, kas plosa tavu sirdi.
Parunā ar to, kurš tevi aizvainojis
Cilvēks, iespējams, pat nenojauš, ka ar saviem neuzmanīgajiem vārdiem vai rīcību licis tev ciest. Pastāsti viņam par savām sajūtām, lai izskaidrotu situāciju un sakārtotu attiecības. Tas arī piedot būs vieglāk. Mēs visi pieļaujam kļūdas, dažreiz pat to nevēloties un neapzinoties, sāpinām citus cilvēkus, īpaši - savus tuviniekus. Un vai tad mēs nevēlamies, lai citi mums piedotu mūsu kļūdīšanos un nevietā izteiktos vārdus? Tad kāpēc mums pašiem nespert pirmo soli?
Turēt sevī naidu ir graujoši un sāpīgi. Un tādā gadījumā citos cilvēkos mēs sākam ievērot tieši sliktās īpašības. Bet cilvēks, kurš ir iemācījies piedot, pievelk tieši pozitīvu attieksmi. Viņu pazīst nevis kā rūgumpodu, bet kā laipnu un saprotošu cilvēku. Nav tādu cilvēku, kuri par visiem 100% būtu labi vai par visiem 100% slikti. Katrā no mums labais un ļaunais sadzīvo dažādās proporcijās. Un ja kāds cilvēks kaut reizi ir izpelnījies tavu labvēlīgo attieksmi, tad viņš ir pelnījis arī piedošanu. Beigu beigās tikai un vienīgi tu pats esi atbildīgs par savu dzīvi un tev izlemt vai piedot un dzīvot harmonisku, mierīgu un laimīgu dzīvi vai apvainoties un koncentrēties uz negatīvo. Un atceries, lai piedotu, nevajag gaidīt, izdari to jau šodien!
