Un ja ciemos atnāca dēla draugi, kļuva vēl sliktāk. Svešu cilvēku klātbūtnē Tatjana vispār nevarēja sev atrast vietu. Tad viņa apģērbās un devās uz tuvāko parku, kur stundām sēdēja uz soliņa.
Tā pagāja pusgads. Kādas telefona sarunas laikā, draudzene Olga viņai piedāvāja: brauc dzīvot pie manis. Saliksim pensijas kopā un dzīvosim cepuri kuldamas.
Kad Tatjana paziņoja savējiem par lēmumu atgriezties mājās, bija grandiozs skandāls. Taču viņa stingri turējās pie sava lēmums, nokārtoja visus nepieciešamos dokumentus un nopirka vilciena biļeti. Pavadīja viņu tikai dēls, cieši sakniebis lūpas, iedeva skopu buču uz vaiga.
Un lūk, dzīvo tagad divas večiņas – Tatjana un Olga. Uzmundrina un atbalsta viena otru, kopā iet uz aptieku, pērk zāles, kopā iet uz veikalu, cep pīrādziņus, kopā skatās savas iemīļotās televīzijas pārraides. Bet ar dēliem Tatjana sazvanās pāris reizes gadā…
